*

vispār man šodien ir īstāka dzimšansdienas sajūta, nekā tad, kad man bija tā dzimšansdiena. t.i. es šodien jūtos ļoti apdāvināta - no rīta verot acis vaļā jau saodu - jāāāā, smaržo pēc karstuma, pēc tveices, pēc svelmes, pēc zemes, kas garo ārā mitrumu, pēc īstas saules. no prieka, pat mazliet pajogoju, ko nebiju darījusi miiiiljons gadus. tad es visko darīju, tad es sēdēju pussaulē, pusēnā zem ābeles, šķirstīju žurnālus un viena pati apēdu veselu ananāsu (piedevām es biju viena pati mājās, man nebija jāskatās kā mamma ņemas pa dārzu un jājūtas vainīgai, ka es sēžu un neko nedaru), aizbraucu pie zirdziņa, ielaidu viņu stallī atpūsties no karstuma un dunduriem, braucu mājās un dabūju mammas lasītas mellenes, ko steidzīgi ielocīju sevī iekšā ar auzu pienu, medu un mazliet kanēļa.
beidzot man ir silti un beidzot es jūtos labi. es dievinu īstu vasaru un karstumu un sauli un to, kā smaržo saulē sakarsusi āda. un mellenes arī.

p.s. mīļās polārās mitrenes, savus komentārus paturiet lūdzu pie sevis. jums tikko bija pašām savs vesels draņķīgas vasaras mēnesis.