bet kāpēc tad palikt pie šāda ģimenes ārsta, kurš visā pilnībā apliecina neieinteresētību? un par neveiksmīgo operāciju jāziņo medicīnas uzraudzības iestādēm nevis jāsamierinās, ka nebūs jāmaksā.
par kolēģi nezinu - tantuks, ne visai labi situēts un ne visai augsti izglītots, toties vientuļš. priecājās ka ir dzīvs. vai turpina apmeklēt minēto ģimenes ārsti, es nezinu. kāpēc nesūdzas vai nesūdz tiesā - arī nezinu. nav mana kompetnece, es zinu tikai šo stāstu un tantuku esmu dažas reizes varbūt vaigā redzējusi.
prasīju tētim kāpēc viņš pie tās ārstes iet - Salaspilī tāpat nekā labāka neesot. turklāt viņš jau pie viņas neiet. nezinu, kad bija iepriekšējo reizi pirms ceļgala. un vispār brīnos ka ar to celi aizgāja. laikam nobijās ka nevarēs vairs paslēpot.
man ir ģimenes ārste Rīgā un ar viņu es esmu apmierināta. ja kaut ko nezina, tā arī pasaka un sūta uz izmeklējumiem, diagnostikām un speciālistu konsultācijām.
nu bet es arī to teicu, kad tētis man atstāstīja šos notikumus. nesakiet to man, ja man tā gadītos, es sūdzētos un tiesāties. bet ko darīt vientuļam vecam cilvēkam, kuram vienīgā laime ir ka viņš ir palicis dzīvs? viņa taču neko nesaprot nedz no sūdzēšanās, nedz tiesāšanās nedz kā tamlīdzīga.
un par neveiksmīgo operāciju jāziņo medicīnas uzraudzības iestādēm nevis jāsamierinās, ka nebūs jāmaksā.
prasīju tētim kāpēc viņš pie tās ārstes iet - Salaspilī tāpat nekā labāka neesot. turklāt viņš jau pie viņas neiet. nezinu, kad bija iepriekšējo reizi pirms ceļgala. un vispār brīnos ka ar to celi aizgāja. laikam nobijās ka nevarēs vairs paslēpot.
man ir ģimenes ārste Rīgā un ar viņu es esmu apmierināta. ja kaut ko nezina, tā arī pasaka un sūta uz izmeklējumiem, diagnostikām un speciālistu konsultācijām.
nesakiet to man, ja man tā gadītos, es sūdzētos un tiesāties. bet ko darīt vientuļam vecam cilvēkam, kuram vienīgā laime ir ka viņš ir palicis dzīvs? viņa taču neko nesaprot nedz no sūdzēšanās, nedz tiesāšanās nedz kā tamlīdzīga.