Es te tikko domāju, ka varbūt sāls ir slimības pieņemšanā, vai var pieņemt to, ka tu esi slims. Man ik pa laikam izdodas dzīvot salīdzinošā mierā, bet tad tēma atkal saasinās. Un jā, ja varētu atcelt faktu, ka nevar aiziet nekādā baltā telpā un aizmukt no fakta, ka pārējā dzīve paralēli turpinās ar visiem plusiem un mīnusiem, būtu krietni vieglāk.
Par tām terapijām - nenoliegšu, ka es nesaprotu daļu tavas pieejas, jo mums ir atšķirīga domāšana, kā jau agrāk secinājām:) Bet es arī nepārzinu tavu slimību, nezinu, kā es rīkotos tādā situācijā, man liekas, to vispār neviens līdz galam nezina. Man liekas, ka es izmēģinātu tos 30%, ar nosacījumu, ka ir pietiekami daudz atbalsta mehānismu, un ja būtu maz laika funktierēšanai + nekādu drīzumā sagaidāmu medicīnisku risinājumu.
Arī man ir brīži, kad spurojos pret noteiktiem ārstu viedokļiem, tas ir tikai dabiski, ja domā līdzi ārstēšanas procesam. Piemēram, šobrīd man draud atkārtota ieiešana fiziski un emocionāli ļaunākajā posmā diagnostikas labad, ļoti ceru, ka man palaimēsies un būs pieejama kvota vienam medikamentam, kas to ļauj paveikt vieglākā veidā. Ja nebūs, būs ļoti jāizvērtē tālākais rīcības plāns.
Klau, vai caur brāli nevar atrast kādus risinājumus UK? Vai arī aiziet uz kādu privātpraksi pie kāda ārsta, kas varbūt spēs atrast kādu risinājumu? Manā pieredzē ir tā, ka privātpraksēs ir mazāks konveijers, nav tik biedējoši un ārsts bieži vien vairāk laika var ar tevi pavadīt, ir labākas iespējas sadarbībai.
Par tām terapijām - nenoliegšu, ka es nesaprotu daļu tavas pieejas, jo mums ir atšķirīga domāšana, kā jau agrāk secinājām:) Bet es arī nepārzinu tavu slimību, nezinu, kā es rīkotos tādā situācijā, man liekas, to vispār neviens līdz galam nezina. Man liekas, ka es izmēģinātu tos 30%, ar nosacījumu, ka ir pietiekami daudz atbalsta mehānismu, un ja būtu maz laika funktierēšanai + nekādu drīzumā sagaidāmu medicīnisku risinājumu.
Arī man ir brīži, kad spurojos pret noteiktiem ārstu viedokļiem, tas ir tikai dabiski, ja domā līdzi ārstēšanas procesam. Piemēram, šobrīd man draud atkārtota ieiešana fiziski un emocionāli ļaunākajā posmā diagnostikas labad, ļoti ceru, ka man palaimēsies un būs pieejama kvota vienam medikamentam, kas to ļauj paveikt vieglākā veidā. Ja nebūs, būs ļoti jāizvērtē tālākais rīcības plāns.
Klau, vai caur brāli nevar atrast kādus risinājumus UK? Vai arī aiziet uz kādu privātpraksi pie kāda ārsta, kas varbūt spēs atrast kādu risinājumu? Manā pieredzē ir tā, ka privātpraksēs ir mazāks konveijers, nav tik biedējoši un ārsts bieži vien vairāk laika var ar tevi pavadīt, ir labākas iespējas sadarbībai.