*

es esmu vienmēr brīnījusies par mūkiem un mūķenēm (tiem ordeņiem, kas dzīvo aktīvu dzīvi sabiedrībā nevis ieslēdzas klosteros) - kā viņiem vienlaikus izdodas abas šīs lietas. tāda atvērtība līdzcilvēkiem, ka liekas pārpasaulīga, un vienlaikus - norobežošanās, ko prasa viņu statuss