*

Šajā ziņā jau katram savs.
Man tuva ir mākslas divējādā daba - attīrošā & harmonizējošā.
Attīrošā var būt arī caur ciešanām, skumjām vai savas ēnas puses izprašanu. Tomēr caur tādu mākslu, kura ir tuva paša frekvencei/vibrācijām. Labs piemērs šajā ziņā būtu Neurosis.
Harmonizējošā ir Tevis pieminētā tieksme pēc miera, mīlestības, dabas, pieslēgšanās savam augstākajam Es. Nodošanās vai pieslēgšanās mākslai kā harmoniskai garīgai praksei.
Jā, un dažreiz šīs sajūtas ir grūti nodalīt.