*

Vismaz agrāk man bija sajūta, ka depresiju, vienulības, neziņas brīžos māksla & kultūra zināmā mērā palīdz sakārtot, harmonizēt, bet vienlaicīgi arī aizbēgt no savas iekšējās pasaules. Tiesa gan, nerisinot tajā ieaugušas problēmas. Protams, lai ko risinātu, ir jāatrod kaut mazākais pavediens ar ko sākt. Un šajā ziņā radošās lietas, it īpaši pašrefleksija (piemēram, radošajā rakstīšanā) tomēr spēj būt uzticams palīgs.
Laikam tā ir visai netverama robeža, līdz kurai tu transformē, noslēdzies & aizbēdz caur kultūru - pretstatā sevis atklāšanai, harmonizēšanai pasaulē. Šajā ziņā liela tomēr ir 'svarīgo apkārtējo' loma.