protams, ka dzīves apstāķli ir ļoti būtiski un par tiem parasti nāves ēnā kautkā aizmirst. bet ir taču starpība vai nokaujātri un mazsāpīgi vai novelk ādu dzīvam.
es nesaku, ka beigti dzīvnieki ir briesmīgi vai pretīgi. mēs visi reiz būsim beigti dzīvnieki. es saku, ka cilvēki liekulīgi izslēdz no apziņas to, kādā veidā tiek iegūti produkti, ko viņi patērē, ka tiek nonivelēta dzīvības vērtība un cena. un ir jēdzīgas un bezjēdzīgas nāves. ja, piemēram, Tibetieši bez jakiem nevar nekā iztikt un patērē visu, ko no viņiem vien var iegūt, sākot no kažoka un gaļas un beidzot ar cīpslām, tad tas ir jēdzīgi vai vismaz attaisnojami un saprotami. un viņi to dara tikai tieši tik, cik viņiem ir nepieciešams. bet nogalināt tikai tāpēc, ka tas ir gaļas lops un tāds ir viņa liktenis un tāpēc, ka varbūt sagribēsies karbonādi, bet ja nesagribas un gaļiņa samaitājas, tad vnk izmest ārā ir bezjēdzīga nāve. runājot par dzīvnieku labturību - uz to arī attiecas izteikums - lai kauj paši. ja kāds var izaudzēt savu cūciņu, nokaut un apēst - lūdzu. tas ir godīgi. cilvēks vismaz zina kas tas ir un kā tas ir un, ja viņu tas apmierina - uz priekšu.
un ir jēdzīgas un bezjēdzīgas nāves. ja, piemēram, Tibetieši bez jakiem nevar nekā iztikt un patērē visu, ko no viņiem vien var iegūt, sākot no kažoka un gaļas un beidzot ar cīpslām, tad tas ir jēdzīgi vai vismaz attaisnojami un saprotami. un viņi to dara tikai tieši tik, cik viņiem ir nepieciešams. bet nogalināt tikai tāpēc, ka tas ir gaļas lops un tāds ir viņa liktenis un tāpēc, ka varbūt sagribēsies karbonādi, bet ja nesagribas un gaļiņa samaitājas, tad vnk izmest ārā ir bezjēdzīga nāve.
runājot par dzīvnieku labturību - uz to arī attiecas izteikums - lai kauj paši. ja kāds var izaudzēt savu cūciņu, nokaut un apēst - lūdzu. tas ir godīgi. cilvēks vismaz zina kas tas ir un kā tas ir un, ja viņu tas apmierina - uz priekšu.