*

abet par to saskaņošanu vēl tāda lietas, kas man tais vados besī - nu ka nevar neko sarunāt kādu ilgāku uz priekšu un ļaut tam vienkārši notikt. nu, piemēram, satikties pēc divām nedēļām (pat pēc vienas) tur un tur, tikos un tikos. vienmēr ir pirms tam 10x jāsazvanās, jāpārliecinās, ka tas notiks (vai nenotiks), kaukas tur jāpamaina utt. un, ja iepriekš nesazvanās, tad bezmaz skaidrs, ka uz to strelku var neiet, jo otrs ir vienkārši aizmirsis vai nodomājis, ka nenotiek.
agrāk tak varēja ar cilvēkiem, kam nav parastā tel. un, kas nedzīvoja Rīgā sarunāt tikšanos pat pēc 3 nedēļām vai mēneša. visi atnāca, satikās un viss notikās. eckh.

vo, vo Tagad pat uz dzimšansdienu ir grūti kādu uzaicināt, jo, ja aicini laikus, neviens neatcerēsies, ja pēdējā brīdī - tad viss jau saplānots un atkal netiek. šitas ir patiešām šausmīgi. mums pamatskolā bija tāds priekšmets 'sadzīves tradīcijas' tur mācīja, ka visi ielūgumi jāsūta laikus un pēdējais brīdis ir 2 nedēļas pirms pasākuma. ja tagad kādu ielūdz tai pēdējā brīdī, tad skaidrs, ka dabūsi vēl 3x zvanīt un prasīt - eu, tas pasākums tak, Tu būsi?