*

Plus simts, ja te var par kaut ko plusot.
Dīvaini, bet visi mobilie telefōni un interneti liek justies tā, ka nepārtraukti esi sabiedrībā (nevis kā pieņemšanā pie prezidenta, bet tā, ka neesi viens), un tas bieži vien ir par iemeslu, lai "dzīvā" satikšanās ar cilvēkiem liktos kā vēl viens apgrūtinājums. Tu it kā neesi redzējies ar viņiem simts gadus, taču "caur vadiem" visu laiku kaut kas notiek un nav vairs spēka priekš īstiem kontaktiem.
Man arī ļoti ļoti patika tā nākšana ciemos un zīmīšu spraušana pie durvīm. Vēl viena lieta, kas to nīdē ārā, ir arvien ātrākais un ātrākais dzīves ritējums - mēs aizvien turpinam paātrināties, kas neļauj vairs tā īsti, ejot uz veikalu pēc kefīra un veļas pulvera, pa ceļam (patiesībā - galīgi ar līkumu) ieskriet pie kāda ciemos, lai tikai apmītu pāris vārdus. Tagad jau veikalā ieskrienam pa ceļam un paziņām tos pāris vārdus nosūtām "draugos" vai esemesā..