![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
svētdien: aizvadu ļoti patīkamiem iespaidiem bagātu dienu. nekas neliecina, ka man kaut kas varētu nebūt kārtībā;
pirmdien: pamostos 7os no tā, ka ir nenormāli auksti un krata drebuļi. līdz vakaram ir jau 38.4, komplektā ar vieglām galvassāpēm un mazliet jūtīgu mutes dobumu;
vakar: temperatūra bišķi mazāka, mute jūtīgāka un galvassāpes krietni lielākas (kas ņemot vērā, to, ka līdz pagājušā gada rudenim man galva vispār nekad nebija sāpējusi, ir diezgan biedējoši un nepatīkami). pēcpusdienā nodevīgi sazāļoju sevi ar ķīmiju un uz mīkstām kājām aizvelkos uz darbu;
šodien: temperatūra tik bišķi virs normas, galvassāpes vieglas, bet nenormāli sāp visa mutes iekšpuse. nu smaganas un tā, ka vispār negribas neko ēst, pat tēja kož. pēcpusdienā, gulšņājot pa dīvānu un drūmi veroties griestos, domāju, kur es varētu būt visu šito atrāvusies un, kas tas vispār ir tāds. taustos ar pirkstu pa muti un konstatēju, ka normāli uztūcis kreisais, apakšējais mutes stūris, nu galā aiz paša pēdējā zoba - EURĒKA! 97% skaidrs, ka viss šitas draņķa balagāns par godu lēnai un mokošai mana otrā gudrībszoba nākšanai pasaulē (un es vēl čīkstēju par pirmo - tas jau viegli un ātri kā sēne no sūnām izlīda ārā).
kad pirms gandrīz precīzi diviem gadiem satiksmes negadījumā šķīros no pāris priekšzobiem, likās, ka visādu ar mutes dobumu saistītu sāpju un ciešanu man pietiek līdz pašam mūža galam. še tev - kas tev (ne)dos.
pirmdien: pamostos 7os no tā, ka ir nenormāli auksti un krata drebuļi. līdz vakaram ir jau 38.4, komplektā ar vieglām galvassāpēm un mazliet jūtīgu mutes dobumu;
vakar: temperatūra bišķi mazāka, mute jūtīgāka un galvassāpes krietni lielākas (kas ņemot vērā, to, ka līdz pagājušā gada rudenim man galva vispār nekad nebija sāpējusi, ir diezgan biedējoši un nepatīkami). pēcpusdienā nodevīgi sazāļoju sevi ar ķīmiju un uz mīkstām kājām aizvelkos uz darbu;
šodien: temperatūra tik bišķi virs normas, galvassāpes vieglas, bet nenormāli sāp visa mutes iekšpuse. nu smaganas un tā, ka vispār negribas neko ēst, pat tēja kož. pēcpusdienā, gulšņājot pa dīvānu un drūmi veroties griestos, domāju, kur es varētu būt visu šito atrāvusies un, kas tas vispār ir tāds. taustos ar pirkstu pa muti un konstatēju, ka normāli uztūcis kreisais, apakšējais mutes stūris, nu galā aiz paša pēdējā zoba - EURĒKA! 97% skaidrs, ka viss šitas draņķa balagāns par godu lēnai un mokošai mana otrā gudrībszoba nākšanai pasaulē (un es vēl čīkstēju par pirmo - tas jau viegli un ātri kā sēne no sūnām izlīda ārā).
kad pirms gandrīz precīzi diviem gadiem satiksmes negadījumā šķīros no pāris priekšzobiem, likās, ka visādu ar mutes dobumu saistītu sāpju un ciešanu man pietiek līdz pašam mūža galam. še tev - kas tev (ne)dos.