*

nu jau vairāki puikas, kas mani gana labi pazīst, apgalvo, ka man nēsot ritīgas acis. nu skatiens esot galīgi ne tāds kā inese_tk. vairs nevarot saprast, ko es domāju un kāds man noskaņojums utt. tad nu laikam jāatzīstas, ka es nemaz neesmu inese_tk. es esmu viņas ādā ietērpies, sērīgs citplanētietis. tur, kur it kā tās šuves uz deguna man bija, tur īstenībā ir rāvējslēdzēja gals, kuru atverot es varu izrāvējslēdžoties no inese_tk neērtās ādas ārā.
ai, joki ta joki, bet to citplanētieti sevī es diezgan pamatīgi jūtu. pēdējās dienas vislaik mēģinu savākties, savācos uz brīdi un, tad atkal izplūstu kā tāds recekļains želejveida radījums, bez jebkādas formas un varbūt arī bez satura. pēc tam atkal nopūlos ap savākšanos, paralēli vēl gausi un negribīgi mēģinot nokārtot visādas ar dzīves praktisko pusi saistītas lietas. un tad atkal izplūstu.

vispār jau man pašai šķiet, ka ar to manu skatienu kkas nav īsti labi. vakar griežot sev matus, sanāca tā pavairāk spogulī skatīties un tiešām likās, ka tā īsti neesmu es. nu kkas nav kā agrāk. kkas nav kā vajag.