*

Skriesim mežā salasīt ogas,
Norausim pēdējās nepiešūtās pogas
Grozos sajauksim jukām
Un nesīsim kaisīt ielās
Kā pelēku sāli
Tik maksimāli tik savādi
Sadzīvosimies, lauzīsim zobus
Pret pogām, bet ogas tiks
Zem mašīnu riteņiem
Nav jēgas vairs kompasu adatām
Un sūnām kas aug uz ziemeļiem
Jebkurā grozā var pagrābties
Tikai līdz kasēm ir jāiznes, no kabatām pasmeļot
Mirdzošas metāla pogas, nē, naudu
Mans mežs ir plastmasas plauktu rindas
Un vāveres un lāči jau safasēti plēvēs
Tur iet var bez gumijniekiem
Jo odzes iesietas luņķos karājas āķos
Nav viršu, nav vaivariņu ir lētais vīraks
Prezervatīvi, šķiņķis, un cigaretes