*

vienu pēc otras izlasīju "Pa stāvu liesmu debesīs. Nenotveramā latviešu anarhista Pētera Māldera laiks un dzīve" un Ugas Skulmes "Atmiņu grāmatu". abas divas kaut kā ļoti iet kopā. viena ar otru un arī ar manu Grīnbergu kvestu.

man aizvien vairāk kārojas lielu, tukšu telpu, kuras viena siena ir balta magnētiskā tāfele. likt uz tās Grīnbergu labirintu, cerot kaut kad ieraudzīt kaut kādu kopskatu. skaidrs, ka ne viens, ne otrs nav iespējams. kad mācījos 2. kursā, Briedis teica, ka tie Grīnbergi noteikti vēl kaut kur parādīsies. jā. viņi īstenībā ir visur.