*

( septembris )

runājot par mākslu, kultūru un skolotājiem. mums šonedēļ 2 vakarus pēc kārtas bija izrāde un uz pirmo vakaru bija vēl brīvas kādas padsmit biļetes. vienmēr jau ir foršāk rādīt izrādi pilnākai zālei, nekā tukšākai, tāpēc iemetām pēdējā brīža akciju, ka skolotājiem atlaide par godu tam, ka tuvojas skolotāju diena (un izrādes tematika varētu būt skolotājiem saistoša). un tad uz FB atrakstīja kāda sašutusi skolotāja, kura esot pirms kāda laika pierunājusi ~8 kolēģes iegādāties biļetes uz mūsu izrādi par pilnu cenu, jo neesot zinājusi, ka šāda akcija būs un lūdza mūs atgriezt viņai atpakaļ starpību starp pilnu biļetes cenu un cenu ar atlaidi. mēs darba čatā ilgi spriedām ko un kā (cik ieturēti vai neieturēti) viņai atbildēt, ka pienāca izrādes diena un tā arī palikām neatbildējuši.

interesanti vai viņas iet arī uz maximu ar iepriekš iegādātu doktordesas luņķi, kam parādījusies atlaide, un prasa atdot naudu?

es te vispār pēdējā laikā esmu pabraukājusi pa dažām skolām ar mūsu jauno izrādi un jau esmu paspējusi nonākt pie secinājuma, ka skolotājas ir vai nu nenormāli foršas un sirsnīgas vai ekstrēmi nepatīkami un riebīgi radījumi. vidusceļu pagaidām nav nācies sastapt.