*

vakar atkal bijām aizbraukuši uz Kornetiem. šoreiz, lai izietu Peļļu ezera taku (~9.50 km). pēdējie pāris km līdz takas sākumam ir pa zemes ceļu, ko šobrīd baigi neiesaku mēģināt izbraukt. mēs arī nemēģinājām. atstājām mašīnu kaut kādā nekurienē, izcirtuma malā un kādus 2 km līdz takas sākumam aizgājām kājām. pirmā takas daļa ir ļoti labi marķēta un norādēm bagāta, daļēji iet arī pa Igaunijas pusi, bet izlienot no subglaciālās gravas pie Peļļiem norāžu paliek maz, vairs nekur neredz Peļļu ezera takas sarkano rimbuli, arī uz esošajām norādēm ir visāda informācija, bet nekur nav rakstīts "Peļļu ezera taka", bet internetos/uz stendiem pieejamās takas shēmas atšķiras viena no otras. tāpēc mēs kaut kā gājām, gājām un pavisam netīšām atgriezāmies atpakaļ pie mašīnas no otras puses. kas, protams, bija daudz labāk, nekā, ja mēs būtu aizgājuši kaut kur pilnīgi promējā virzienā.
diena bija visai pelēka un vējaina, nekādas baigi krāšņas ilustrācijas nesanāca, bet tas pasaules nostūris ir ļoti skaists. tur ir tāda pilnīga nekurienes un savvaļīguma sajūta. viss, kas tur ir, vienkārši ir. nejūtas nekādi uzslāņojumi un toksiski traucējumi ēterā. skaista daba un skaists reljefs un praktiski vispār nav cilvēku. dažus satikām tikai pie skatu torņa Igaunijas pusē. ļoti iesaku. iepriekš esam Kornetos vairākas reizes gājuši Drusku pilskalna taku un arī Ilgāja ezera taku (izrādās tieši pirms 2 gadiem), vēl palikusi neizieta Raipala ezera taka.

( ilustrācijas )