*

pēc jūnija beigu lietus un sekojošā vēsākā laika dārzs uzbriedis. viss tāds dzīvs, lekns un zaļš. zied lilijas un smaržu vakaros jūt arī pavisam otrā mājas pusē. šogad gan mazāk, nekā iepriekšējos gados, jo pa ziemu strupastes nograuzušas vienu rindu ar sīpoliem. nezinu, kā ar viņām cīnīties. virs gultas smaržo un kaltējas lavandu buntītes un rīt vajadzētu sākt lasīt skābos ķiršus - kamēr sirojošie strazdi vēl kavējas.
vakarā aizbraucām uz Lizdoles ezeru. nebiju bijusi kādus 20 gadus vismaz. tur tagad iekārtota fancy peldvieta un ezerā var tikt arī ārpus kempinga teritorijas. ūdens diezgan vēss, bet mākoņi skaisti. pēc tam izmetām līkumu pa grantiniekiem - Drusti - Gatarta - Katrīnkalns - Launkalne. ļoti skaists ceļš - daudz kalni un lejas un līkumi. ceļmalas pilnas ar vīgriezēm, ugunspuķēm, baldriāniem, birztalu nārbuļiem un sarkano āboliņu. vīgriezes vispār veselām pļavām šobrīd zied. gaiss tik smaržīgs. Drustos ļoti skaista baznīca. Gatartā ļoti skaista muiža. bet skaistāka par visu bija gaisma. tik pārpasaulīga, silta un majestātiska vienlaikus. 2020. gads būs ne tikai pandēmijas, bet arī iespaidīgāko varavīkšņu gads. un mākoņos rotājās pilnīgi visas pelēkā un rozā nokrāsas, kādas vien eksistē. satikām stirnubuku un divus zaķus. piefočēju pilnu telefonu un piespamoju instagramu.
pats vakars gan tāds stindzīgi auksts. jūlij, no kā tu baidies?