*

šī vakara izjāde - kā vietējais safari. vispirms gandrīz iejājām migrējošu zosu barā. viņas slinki pacēlās spārnos un palidoja mazliet tālāk, kad bijām jau pavisam blakus. pēc tam slaidā lokā ar kuplu, saulstaru gaismā liesmojošu, asti aizskrēja lapsa. tad meža ielokā satikām brīnumdaiļu staltbriežu pāri. ļoti dižragains kungs ar kundzi. ilgi stāvējām un viens uz otru blenzām, līdz briežu pāris cēli iegāja mežā. pļavā, otrpus grāvim, kliedza dzērves, briksnājā bungoja pelēkā dzilna, pāri galvām, sasaukdamies, laidās kraukļu bariņš. stirnas pa ceļam sastapām neskaitāmas + vēl visi tie putni, kurus joprojām neesmu iemācījusies atpazīt. noslēgumā krāšņs saulriets, ar milzīgu degošu greipfrūtu vēl visai augstu virs horizonta.
kad jau kopā ar bērzu sulu bačoku kāpu mašīnā, lai dotos mājup, dzirdēju pūčutēva saucienu.

vakar dārzā satiku ezīti un aizvakar pasaulē skaistāko vāveri. viņa man tepat blakus dzīvo, bet ir visai kautrīga un ļoti reti rādās acīs.

pasaule ir skaista, bet pavasaris vēl skaistāks.