*

mjā, konstatēju, ka kopš bērnības nekas nav mainījies un man riebjas ravēt. neatkarīgi no tā vai tā ir kilometru gara biešu vaga vai īsa dobīte mazmazdārziņā. nākamgad nopietni jāpievēršas eksperimentiem ar permakultūru.

vēl konstatēju, ka man kopš bērnības joprojām patīk krāmēt malku. pēc ~30 min un divām mazdobītēm ravēšanas gribējās mest visu pa gaisu, bet pēc kādām 4h malkas pasaulē vienīgais, kas traucē dzīvot ir tas, ka mugura sāk sāpēt. lai kā es nespētu sajust ravēšanas meditatīvo garu, es to 100% jūtu malkas kraušanā. protams, patīkamāk krāmēt ir īstu malku, nevis visādus random naglainus un puspuvušus sprunguļus kā šodien, bet šķūņa tīrības un kārtības labad var arī šitādus.

kāds varētu nākt man ravēt apmaiņā pret to, ka eju tam krāmēt malku.