*

pēc Viļakas baznīcas apmeklējuma agrā rītā, domājam kur tālāk. uz Gulbeni vai Alūksni. Abās ir būts, Alūksnē vairāk, bet nolemjam tomēr uz Alūksni. pa ceļam atkal esam Balvos, mazliet iepērkamies humpalās. Jaunannā apskatām medību pili un jauku dabas taku gar Pededzi (iesaku bērniem). un Alūksne, atšķirībā no Ludzas saprot, ko nozīmē tūristu sezona - lai gan norādīts, ka pirmdienās muzejs nestrādā, tas tomēr ir vaļā un ļoti jauka meitene, atvainodamās, ka īsto stāstnieku neesot, izvadā mūs pa ekspozīcijām, kas ir pieklājīgas un mūsdienīgi iekārtotas. ejam arī kvestā pēc zirgu skriešanās sacīkstēs vinnētajiem eklēriem - tas ir veiksmīgs. drusku paklīstam pa pilsētu un braucam uz Ilzeni un Trapeni. Ilzene ir mana vecāpapa dzimtais pagasts. viņa tēva māju vairs nav - tās nonesa karā, lielu daļu ģimenes izsūtīja un, kad tā sāka atgriezties, bija aizliegums dzīvot dzimtajā apkārtnē. Ilzenes muiža šobrīd ir ļoti, ļoti, ļoti bēdīgā stāvoklī. Trapene, savukārt, ir manas vecāsmammas dzimtais pagasts. viņas dzimtās mājās ir eiroremontizētas, bet toties stāv, kā stāvējušas. pagasta centrs sakopts un glīts. pēc tam laižam uz Smilteni peldēties Niedrājā, ēst un gulēt.

( ilustrācijas )