*

man šodien visu dienu liekas, ka manī notiek kaut kāds liels un dziļš domāšanas process, kurā man pašai nav atļauts piedalīties un iesaistīties. nu, ja iztēlojas, ka es esmu telpa, tad tajā telpā esmu apzinātā es un kaut kāda aizslēgta kaste, kurā nepārprotami kaut kas procesējas. mani moka ziņkāre un ir arī drusku bailīgi.
(es ceru, ka tā kaste vienkārši neuzsprāgs)

es šonedēļ sēdēju teātra pīpētavā, skatījos uz izdrupušo un saplaisājušo sienu un domāju, ka sen nav redzēta Maija Apine. šīs sienas remontu brīvprātīgi un smiedamās bija uzņēmusies tieši viņa. vakar no rīta pienāca ziņa, ka viņas vairs nav. ar viņu bija viegli un jauki strādāt, viņa bija silta, draudzīga un uzmanīga, bet nekad neatstāja sajūta, ka lielākā daļa viņas vienmēr ir kaut kur citur.



https://www.facebook.com/jaunais.rigasteatris/posts/1549154448432494:0