*

man vienu brīdi likās, ka iepriekšējais posts ir pārāk džadžing. īpaši tāpēc, ka džadžingošanas samazināšana ir viens no maniem šī gada mērķiem. bet, kad papildkoncertā blakus (ļoti tuvu) sēdošais čalis visu koncertu skrullēja telefonā FB, ķiķināja par funny videos un neilgi pirms koncerta beigām vnk atbildēja uz zvanu (un, nevis no "nevaru tagad runāt" sērijas, bet tā relaksēti), es pārstāju tā domāt.

tā vispār kamermūzika kamerapstākļos ir ļoti, ļoti forši. priecājos, ka sagaidījām to papilduzstāšanos.

man sāk likties, ka Ramzess (viens no diviem komunālajiem kaķiem) ir pārcēlies uz dzīvi pie mums. čemodānus gan nekur neredzu, bet viņš jau 2 naktis ir nogulējis pie mums, pa dienām uz brīžiem iziet un tad atkal atgriežas. es vispār pieturos pie tā, ka mēs viņus nekādā gadījumā nebarojam, bet vakar viņš likās tik izbadējies, ka es salūzu un izvilku vienu (un vienīgo) Vilnīša neapēsto glauno konservu, kas bija mājās. nu vismaz Ramzess nešmurgājās, norija visu pa tīro un kārtīgi izlaizīja bļodu. tā vispār viņš ir mīlīgāks, nekā bija iepriekš dzirdēts par britu zilajiem. skatiens gan tāds drusku krīpī.

mans mīļākais minors ir mī minors