*

5diena
z) ceļā no darba un mājām, atminējos, ka Anglikāņos spēlē Zāle. paspēju uz kkādu puskoncertu vai trešdaļkoncertu. bija mazliet par daudz ļaužu un mazliet par daudz apgaismojuma, lai būtu tā kā man patiktos, bet enīvei bija jauki;

6diena
l) vakarpusē, Koka Rīgā, bija pirmā publiskā uzstāšanās ar [Skaistajām] Līgām, Mārtiņkora pusprivātajā pasākumā. Nodziedājām visu bez lažām, arī piecbalsīgajā dziesmā nenobijāmies un noturējāmies precīzi. ļoti laba sajūta un prieks par to;
a) 5dienas vakarā nolūdzos Cibasdievam un 6dienas rītā, ēpastā, mani jau gaidīja biļete uz Autechri. jāatzīst, ka Cibasdievs uzklausa un reaģē uz lūgšanām krietni operatīvāk, nekā parastais dievs.
Autechri es mājās nebiju klausījusies kādus 10 gadus, bet kādreiz klausījos diezgan intensīvi un salikās, ka šī ir vienīgā reālā iespēja dzīvē viņus dzirdēt. tāpēc ļoti priecājos par Cibasdieva atsaucību. koncerts bija ļoti foršs. manliekas kruti, ka mūsdienu, ar vizuālajiem kairinājumiem pārsātinātos, cilvēkus sabāž pilnīgi tumšā telpā un liek pa īstam klausīties mūziku.

7diena
n) The Necks, uz kuriem mēs biļetes bijām nopirkuši jau ļoti laicīgi, bija medžik. koncerts, kurš notika pavisam tikko, šobrīd jau liekas kā tāds tāls, skaists, netverams sapnis. tāds ļoti piesātināts, filipglāsīgs eksperimentālais džezs. paldies, Mikam, kurš ved visādus šitādus brīnumus uz Latviju.