*

brīvība no brīvības

ļm) vakar biju uz Ļubomiru Meļņiku. virtuozs jau apbrīnojams, skanēja skaisti, bet kaut kā dziļāk iekšā nelīda. laikam esmu pārāk samaitāta un drūma, lai noticētu tādam bezgalīgi naivam un tīram skaistumam;
g) pagājšnedēļ noskatījos Ēča Grimētavu un par šo faktu biju aizmirsusi jau īsi pēc iznākšanas no zāles. pārāk garlaicīgi nebija, bet jēgas arī nekādas. patika aktierdarbs (Tropa ritīgi kruta un arī Krūze šoreiz patika) un pāris vizuālie risinājumi (ņemšanās ar špickām). beigas vispār likās piekabinātas no kaut kāda līdzīga, bet cita darba.