*

Vienai māsai nav bijis govs, viņa gājus pēc piena [pie] otras māsas. Kādreiz māsa teikus, ka viņai piena nav, bet lai pagaida – viņa ies pagādāt, un aizsteigusies uz namu, kur atradies iemūrēts pods (katlis). Namā iegājus, sasaukus visādus rāpuļus: vardes, krupus, kurmus, čūskas un citus, kuri sarāpušies uz poda malu un visi vēmuši podā. Kad visi bijuši izvēmušies, pods bijis tik pusē. Tad viņa aicinājus kādu citu lielu rāpuli, kurš nav gribējis iet. Viņa lūgusies: „Nāc nu manu zilgalvīti, nāc nu, beidzot ar paklausījis un uz poda malu uzkāpis to pievēmis pilnu. To slepu noskatījusies viņas māsa, iegājus namā, iesitus tai pa degunu no kura izsitus asinis, un teikus: „Nu tu mani ar krupu un čūsku vēmekļiem diezgan esi barojus, bet vairāk nebarosi. Krupu un čūsku saucēja ar turpat nomirus.

Vācējs: Bukums, Kārlis
Glabātuve un Nr.: LFK, 23,3780 Vlm Koku pag./ Koku, Veļķu un Vaidavas pag.

"Nedzeriet mani strjomā"

"pirms miršanas seko vecums"

manam klabiņam šodien 10 gadu jubilejs. tāda mazliet savāda sajūta