*

viens ielūgums divām personām uz Mičules Ilgu tramvaja ģenerālmēģinājumu
11. septembris, JRT lielā zāle, plkst. 19:00

nu, kurš vēlas?

mums ar Radi bij Jurģi Lieldienās un būs Jurģi arī Miķeļos. Strigi, kur dzīvojām pēdējo pusgadu, likvidējas un pagaidām nav nemaz īsti zināms, kur likt savu zirgu. jocīgākais tas, ka no Dabas zirgiem, kur viss taču bija tik smuki un draudzīgi un zināmā mērā elitāri, man pa lielam pietrūkst tikai meža. Strigos bija tabors, bērnu bars, kas reizēm mantām pieaudzē kājas, nekārtība, ļembasts, krietni neglītāka vide, civilizācija, izturēšanās pret zirgiem, veidā, kas nesaskan ar manu filozofiju, bet no šejienes man kaut kā grūtāk šķirties. kaut kādā ziņā te viss likās dzīvīgāk, pilnestīgāk, krāsaināk un īstāk. tikpat jocīgi liekas, arī ka zirgam te patika labāk nekā Dabas zirgos. tur viņš bija diezgan kaulains, ko norakstīju uz specifiskajām zobu problēmām, bet atbraucis uz Strigiem viņš apvēlās apaļš un spīdīgs pāris nedēļu laikā, vēl pirms biju izsaukusi zobu vīlētāju. Dabas zirgos nekad netiku redzējusi, ka viņš tā spēlētos un rotaļātos ar citiem zirgiem, kā šeit. man likās, ka viņš vienkārši ir tāds nopietns un ieturēts, bet pēc pārvākšanās izrādījās, ka viņš ir daudz jautrāks un nebēdnīgāks, nekā biju varējusi iedomāties.
ļoti ceru, ka mums izdosies ātri atrast vietu, kur pārcelties un, ka tur būs vismaz tik pat labi, kā bija Strigos. diemžēl, mazliet orientējoties zirdzinieku virtuvē, zinot, kas notiek apkārtnes staļļos, esot ar ļoti augstām prasībām pret zirga labturību un piedevām ar ļoti ierobežotām finansēm, šis uzdevums ir, maigi sakot, sarežģīts.