*

vakar nokurinājām apvienoto pavasara un atvadu ugunskuriņu Misas malā. turpat, kur mēs ar Kārli ziemas saulgriežos kūrām. apkārtējā peizāža tāda pati kā viņreiz - sniegs un aizsalusi upe.
šodien pārvākšanās. atvadījos no zirgiem. par tiem un mežu visbēdīgāk. cilvēkus jau satieku tāpat pa vakariem skaipā, bet zirgus un mežu vairs diezko bieži nesatikšu. visvairāk laikam pietrūks Naudiņa, bet citu arī.
Radis pateica ka treilī nekāps. nomocījāmies krietnu stundu. vedām pa labam, pa ne tik labam, ar viltu, ar paiku... nē, nekāps un viss. mani jau lēnām sāka pārņemt izmisums un bezcerība, bet beigās kaukā ierunājām iekšā. atbraucām labi, pa ceļam vērojot kamerā ko zirgi treilerī dara. ārā kāpjot Radim vajadzēja lekt kā trakam un apdauzīt kāju. bet nu ceru, ka nekas nopietns nav. to rīt redzēšu. vietējie zirgi un cilvēki tādi vienkārši un jauki, bet nu tādi, ar kuriem par Aristoteli un Kantu neparunāsi. ar zirgiem vēl varbūt, bet ar cilvēkiem toč nē. zirgs likās tāds sapīcis un stresains. toties ir tagad 2.5 km attālumā no manas mājas. iespundēts stallī, boksā. un ārā ir auksts, kas nozīmē ka ganību sezona un diennakts tusēšana pa āru vēl tik drīz nesāksies. vismaz nolūkojām vietu, kur nākamgad varētu ārā aploku saviem zirgiem ierīkot, lai nav pa nakti iekšā jānīkst. protams, jāgaida kad sniegs nokusīs, lai redzētu kas tai vietā apkašā darās.
nu redzēs kā būs. runā jau ka pārmaiņas uz labu esot.

( pārvākšanās )