*

lielai manai daļai jau tā liekas diezgan kreizī piecelt savu pūci 4os no rīta, 5os kleberēt uz busu un 6os ietenterēt Bikram jogā. bet, ja tas viss vēl notiek mīnus septiņpadsmit grādos, tad sāk bišķi par traku palikt.
manī sāk rūgt un pūt ziema. riebjas aukstums, sniegs, biezās drēbes, vilnas zeķes, cepures, jakas, džemperi, zābaki, ledus, ass vējš... toties Bikramā sāk iet arvien labāk. nē, nu tizla esmu joprojām, bet pie karstuma laikam esmu pieradusi, galva vairs nereibst, melns gar acīm negriežas un ļimt negribas. sajūtas pēc nodarbībām ir lieliskas, nākamajā dienā arī.