*

biju šodien uz Laiksnes un Saviešu koncertu ĢIT. pēdējā laikā arvien izteiktāk velk uz folku.
koncis kopumā foršs, tik žēl, ka beidzās ar jestrajām dziesmām. man patīk tās minorīgi gaudojamās un skaistās dziesmas, toties visi tie ar āža kāju lecamie uhhhraimtairīdirallalātrādirīdiraimtaitā ne visai.
kad dzirdu tās sērīgās tad ir tāda sapņaina sajūta. it kā es peldētu mijkrēšļainā un siltā upē un visu to, kas skan vienmēr būtu zinājusi. tad šķiet arī, ka pēc tam nebūs nekādu problēmu to dziesmu atcerēties. bet protams neatceros. ir tieši tāda sajūta kā no rīta, kad zini ka kaut kas svarīgs nosapņots, atceries noskaņu, bet neko konkrētāku neatminies.

Laiksne dziedāja daļu no sava 2002. gada Jāņu albūma, Savieši toties viskko, kas tikko apkopots un izdots grāmatiņā 3x9 Jāņi.
ar Laiksnes albūmu es jums varu padalīties, bet Saviešu dziesmas var dabūt jūtjūbā. piemēram, šī ļoti skaista.