*

šī diena jāieraksta vēsturē ar to, ka pirmo reizi nokritu no sava zirga. un septīto reizi savā mūžā vispār (seven falls make a rider). ļoti lakoniska atbilde no Kosmosa uz sarunu, kas notika minūti pirms kritiena. sarunu tieši par to, ka nekad vēl neesmu kritusi no Rada un, ka tas nav noticis tik ilgi, ka es jau bezmaz ta ka sāku gaidīt, kad tas beidzot notiks un baidīties no tā. sarunu, kas notika rāmi un atslābināti atsoļojot zirgus. piezemējos pērnajā kūlā, ļoti mīksti un viegli. tagad ir prieks un atvieglojuma sajūta. tas beidzot ir noticis un laimīgi noticis.

šī diena jāieraksta vēsturē arī ar to, ka beidzot mans zirgs saprata cik forši ir kāpt ar priekškājām uz paaugstinājuma. gan viens pats, gan ar mani uz muguras. kāpj un vicina priekškāju pa gaisu, viss tāds lepns un cēls.

vēl šo dienu var ierakstīt vēsturē ar to, ka pirmo reizi jāju ar zirgu kuram uz galvas nekā nav. nedz iemauktu, nedz apaušu. seglu arī nebija. tizlojāmies sešatā pa laukumu, pārkāpjot itin visus jāšanas laukuma etiķetes punktus. sākumā likās, ka vienīgais ko varu ietekmēt ir zirga gaitas ātrums. ne bremzes, ne pagriezieni neeksistē. bet kad noticēju, ka tie tomēr var eksistēt, izrādījās, ka patiešām eksistē. labs un godīgs man zirgs.

( kārtējās bildes ar liellopiem )