*

šodien pirmo reizi mūžā biju uz operu. līdz šim bija būts tikai uz baletiem. man diezko nepatīk operdziedāšana, bet Čočosana man patika. drošvien tāpēc, ka tur nebija tā, kas man opermūzikā riebjas visvairāk - kad daudz un dikti dzied viens resns onkulis. sieviešu opervokāli manai balsij šķiet daudz tīkamāki un Čočosanā tie par laimi dominē.

un šodien apritēja 10 gadi kopš sāku draudzēties ar iepriekšējo dzīvesbiedru, bet pēc ~2h būs 4 gadi kopš es ar galvu pa priekšu no riteņa nojaucos. diez mana turpmākā dzīve turpinās skriet tikpat ātri, jeb vēl ātrāk?