18. Maijs 2011


vēdē

Posted on 2011.05.18 at 22:32
man:: piekuss
skan: The Gaslight Anthem
Tags: ,
nebij šodien nekāda svinēšana plānota, taisījos mierīgi braukt staļļot, bet uzprasījās skolas laiku labākā draudzene ciemos, ar kuru tiekamies krietni retāk nekā labpatiktos. gribējās ij to, ij to, beigās izdomāju, ka jāmēģina palienēt kāds no Līgas zirgiem, jāņem draudzene līdzi un jāiet uz mežu. jo īpaši tamdēļ, ka ar šito draudzeni agrāk kopā arī zirgojāmies. Līgai pret zirga aizdošanu nebij nekas pretī - piešķīra mums Roi. tik pakaļiešanas vaina. uzzīmēja mums pat karti, kā tikt uz pavisam tālajām ganībām, kuras ir vēl tālākās par vienkārši tālajām ganībām, bet paveicās un zirgi bija tepat, pavisam tuvajās ganībās. Roi pat stāvēja vistuvāk no visiem. Radis bišk tālāk cītīgi grauza krūmus, bet ļoti priecīgi atsaucās uz manu saukšanu un ausis saspicējis nāca pretī.
mežā jauki un labi. Roi gan Radika plašajam solim nekādi līdzi neizsoļot un par spīti mūsu voltiem un apstāšanām, Laurai tāpat nākas ik pa brīdim pierikšot klāt, lai neatpaliktu pavisam neglābjami. izejam klasisko mazo meža aplīti, bet pie pagrieziena uz mājām ir skaidrs, ka vajag vēl. ta nu paejam vēl pa ceļu uz priekšu. šausmīgi gribas palēkšot. bišķi bažos par Lauru - iepriekšējā reize seglos šai bijusi pagājušā gada septembrī, bet viņa saka davai, davai. ta lēkšosam ar. Radiks ritīgā sajūsmā, sāk ar lēcienveidīgu uzrāvienu un nu tik nesīsies. bet es šim saku, ka ne, ne, šoreiz šitā ne - jālēkšo rāmi un pieklājīgi. lēkšojam, lēkšojam smuki un vienmērīgi, līdz sāku just Roi elpu pakausī - šis izskatās noskaities, grib par katru cenu panesties garām un uz Lauras bremzēšanu reaģē tikai daļēji. ta nu nobremzējam mēs, nobremzējas arī Roi un varam rāmi soļot uz māju. Radis gan bišķi sapīkst - vai ta tik vien bija tie skrienamprieki?
pēc burvīgās pastaigas ilgi sēžam virtuvē un tējojam. Laurai ļoti sanāk Līgas bēbītes barošana ar putru, bet pavisam harmoniskai un zirdzīgai noskaņai Fanta klauvē pie loga. diena paiet nemanot un Laura konstatē faktu, ka laika plūdumam tur ir pavisam savādāks ātrums. es ar to sajutu jau pašā pirmajā reizē, kad tur viesojos. visa starpā - Līga iekārtojusi bloknotu Pateicībām un ierosinājuiem un man tur nākas obligāti ierakstīties pirmajai - galu galā man ir tas gods būt bijušai par pašu pirmo Dabaszirgu klienti, turklāt tas notika vēl pirms Dabaszirgi vispār bij izveidoti.
karoč baigi foršā diena un baigi foršās dāvanas ar dabūju. draudzene uzdāvināja ābelīti vārdā Inese, nu tik jāpiemeklē dārzā vieta, kur iestādīt. bet Līga akal uztrāpīja ar tieši, tieši to veģetāro pavārgrāmatu uz kuru jau sen sen biju aci uzmetusi (tā gan neskaitījās šīs dienas, bet gan kāzu dāvāna). vēl nospēru zirgiem pāris saujas auzu. gribu pamēģināt uzbrūķēt auzu pienu. nesen pagaršoju veikalā nopērkamo un baigi iegaršojās.

Iepriekšējā diena  Nākošā diena