*

Traģēdija vakar nospēlēja zvērīgi kruta, poļus neklausījos, bet Tesai gan čābīgs koncis. izklausījās pilnīgi apmaldījušies un katrs pats par sevi, nevis kopā kā viena grupa. es gan visu viņu uzstāšanos neizturēju un gāju ārā uz tērzēšanu.
Nepabeigtais debesskrāpis diezgan feina vieta, bet daļa publikas nevisai - regulāri nācās spraukties cauri dažādiem skandalētāju pulciņiem, kas taisījās kauties.
vēl es konstatēju faktu, ka man ir bail no piedzērušiem cilvēkiem. arī pazīstamiem, draudzīgiem un labvēlīgi noskaņotiem. bail un viss. negribu, nepatīk, nevajag. tās bailes lēnītēm sākās jau pasen, bet ar katru reto reizi, kad nokļūstu vietā, kur apgrozās daudz iereibušu cilvēku, es jūtu, ka viņas neapturami aug lielākas.

balkona betons saulē sakarsis silda basās pēdas. salda un karsta cigoriņkafija krūzē. vējš čabina bērza lapas un atnes tālas bērnu balsis. gaiss smaržo un dārzā zied tulpes. tālumā brauc kravas vilciens un kāds pļauj zāli. Nikolajs pamostas, pienāk pamīļoties, pamurrā un izlaižas atpakaļ uz siltā betona. no istabas skan klusa mūzika. jau rīt ziedēs šopavasar iestādītā ābelīte. sarejas kaimiņu suņi. vakarsaules mierīgais mirdzums. suns izēdis bļodu un apgaito pagalmu. balkona margām nolupusi krāsa. mugurā Kārļa krekls. pār kaimiņa-kaimiņa dārzu aiziet melns, plušķains kaķis. mazliet ož pēc govju mēsliem. atnāk īsziņa. dzinkstinās vēja zvaniņi. kļūst mazliet vēsi un šovakar mājās neviena cita nebūs. Tūves Jānsones "Tēlnieka meita". dzied putni, bet savu šī gada pirmo lakstīgalu vēl tikai gaidu. varbūt šonakt.

nevaru saprast sēdēt ilgi augšā un baudīt naktsvienatni jeb mēģināt piecelties agri, agri no rīta un nodzīvot visu, visu, visu maija rītu.