*

vispār ir diezgan besīgi, ja pēc kārtas jārukā uz divām bļaujošākajām, vardarbīgākajām un arī darāmo darbu apjoma ziņā, smagākajām izrādēm. pagājšnedēļsnogal bij Bračkas, tagad iet Ledus un abas atstāj kaukādus jūtamus nospiedumus manā emocionālajā stāvoklī. abas ir garas, abās ir daudz aktieru un abās ļoti skaļi bļauj un nodarbojas ar vardarbību. galvenā atšķirība ir tā, ka Bračkas nomāc ar savu bezjēdzību, bet Ledus ar jēdzību. tagad, kad viņas saliktas viena pēc otras, var ritīglabi novērtēt to, kāds Bračkas ir sūds un cik Ledus ir kruts. un uz Bračkām laikam strādāt ir grūtāk, jo tā bezjēdzība nogurdina krietni vairāk. Ledus ir šausmīga, nenormāli atkailinoša izrāde. jo pat sēžot ārpus zāles un tikai neskaidri dzirdot, kas notiek iekšpusē, šīs izrādes smagums uztupj uz krūtīm un lēni urbina vēderā caurumu, lai nekaunīgi parakņātos pa iekšām. bet tas vismaz ir īsti un godīgi. es gan īsti nemāku paskaidrot kāpēc.

karoč, ja ir iespēja, ta uz Ledu aizejat noteikti. nezinu gan kā, jo šis bloks, protams, ir jau izpārdots un nemaz nav droši zināms, vai šo izrādi vēl vispār kādreiz rādīs. iepriekšējreiz viņu rādīja 2009. gada novembrī un jau tad likās, ka moš ņems ārā no repertuāra. bet aizejat gan. uz Bračkām gan varat neiet. jo mazāk jūs uz viņiem iesit, jo lielāka cerība, ka viņus noņems - es varēšu nodot visu to kostīmu lērumu noliktavā, man vairs nebūs jāmocās un pasaulē būs par vienu bezjēdzību mazāk.

+ ar visu šito komplektā esu dabūjusi pavasara iesnas vulgaris - deguns tek, no šņaukāšanās aizkritušas ausis un neliels, bet nepārtraukts spiediens pierē - rezultātā vislaik ir sajūta, ka dzīvoju ar stikla spaini galvā.

ā un vēl tāds melns joks, kuru sapratīs tikai tie, kuri Ledu ir redzējuši - šodien otrā cēliena laikā vienai skatītājai palika slikti ar sirdi. drošvien sāka runāt.