*

kaukā jocīgi sanāk. ja visu laiku ir ko darīt, tad diena sāk likties vienlaikus garāka un īsāka. garāka tāpēc, ka izrādās viņā var tik daudz paspēt. īsāka tāpēc, ka kā vienu lietu beidz, tā jau jādara kaut kas pavisam cits - nupat vēl bija rīts, bet nu jau vēls vakars.
vispār pa lielam ir forši tā, lai arī grūti pierast - galu galā pēdējos pāris gadus mana dzīve ir bijusi ļoti dīki plūstoša un samērā laiska.

lai gan tādas dienas kā šodiena ir par traku. 7os no rīta piecēlos, lai dotos uz autoskolu un 22os vakarā beidzu darbu. pusdivpadsmitos ievilkos mājās un tik tikko kā beidzot apsēdos, lai ēstu savus vakariņu salatķikus. kājas smeldz, mugura biš sāp, galva dulna un smaga.
vismaz rīt ir pavisam brīs un itin nekas nav ieplānots.