*

ļoti, ļoti, ļoti jocīga sajūta, pēc visa tā garā brauciena un pēc tam vēl festivāla, būt savās mājās pavisam vienai pašai. pat suns nava, suns ar vecākiem Smiltenē un Kārlis palikās Saldū līdz rītdienai. nu labi, abi kaķi ir kaukur te araund.

Zvērā bija forši, likās, ka par īsu bišķi, bet nākamnedēļ izrādās būs jābrauc uz Labu Dabu un vēl pēc tam ir Mīlas Vasara. jā, bet runājot par Zvērā nepatika tas, ka tur vairs nav nekā no trū pankuhas atlicis. milzīga izklaides mašinērija un viss. nu kā DIY panku pasākumā ieeja var maksāt 15 Ls un, kā tur var nedrīkstēt steidždaivot, kā var būt, ka nikni apsargi brutāli grūž nost cilvēkus no skatuves? stulbi arī, ka nebija iepriekšgadus praktizētā akcija, ka pēdējā dienā par katru salasītu atkritumu maisu dod aliņu. nu, ne jau man to aliņu vajadzēja, bet tur palika milzīga miskaste, kuru mazie par to čuralu būtu ar prieku naski savākuši un visi no tā būtu ieguvēji.
un nesalīdzināmi mazāk pazīstamu cilvēku kā agrāk. mēs paliekam veci.