*

nuvot, šodien Spīķeru koncertzālē uzstājās manas (kādreizējās) jaukās pasniedzējas Ivetas Tāles autentiskās folkdziedāšanas grupa Saucējas. dziedāja pirms apmēram 100 gadiem Sēlpils apkaimē ievāktas dziesmas - gan pa vienai, gan burdondaudzbalsībā. baigā jauda un spēks jautās tajā visā. likās, ka tā dziedāšana ir kā resna, spuraina sakne, kas izbirstē iekšas tīras un skaidras (skaniskos piemērus prasiet kaarl, viņam bi rakstītājs līdzi). forši likās arī tas, ka viņas ne tikai dziedāja, bet arī pa vidam visu ko stāstīja, lai ir skaidrs kas tas ir, no kurienes nāk un kā viņas pie tā nonākušas. un vēl forši, ka ieeja bi tikai divīts - nu tā, ka ļoti demokrātiski, tik atnākšanas vaina.

nākamnedēļ akal plāns aiziet uz Ziemeļindijas klasiskās mūzikas koncertu kino Rīga (man starp citu mājās stāv giča, ko savos jaunībslaikos taisījis tas Sergejs Ancupovs).