*

esmu mājās. un nemaz, nemaz, nemaz negribu, negribu, negribu vairs neko gaidīt, nekādu sabiedrisko transportu, uzrakstus un runas nesaprotamās valodās. vairāk nekā 24h ceļā ir bišķi nomācošs hārdkōrs. karoč izgāju vakar 9os no rīta no viesnīcas, iekāpu ātrvilcienā (220 km/h) uz Porto. pēc 3h biju galā un līdz ļotenei bija vēl apmēram 7h. tūristinfo centrā dabūju pilsētas karti (kurā gan neskatījos) un mēģināju paklīst apkārt. pilsēta smuka un forši tas, ka svētdiena - viss tukšs, kluss un mierīgs. bet ilgāk par stundu es tomēr neizturēju - neciešami karsti (+35), kalnains reljefs un soma, kura drīz sāka nepatīkami berzēt mazliet apdegušo kreiso plecu. braucu uz lidostu un kūkoju tur. aizlidoju uz Briseli, tur tāda maza, maza lidostiņa, atkal vietas, kur gulēt īsti vairs nav, jo viss jau pilns. nejauši satiku savu bijušo darba kolēģi, kura brauca mājās no Erasmus apmaiņas programmas, nolikos viņai pie kājām, kādas 3h pagulēju un tad jau varēja sākt lēnām vīstīties uz Rīgas reisu.

( 21. jūnijs )

visā visumā gāja labi, forši un interesanti, bet Portugāle tomēr nav tā vieta, kur ilgošos atgriezties. pabiju un ar to arī pietiks (vismaz tā man liekas šobrīd). dārgi gan diezgan - es nemaksājot par viesnīcu, nekādas taustāmas lietas nepērkot un naudu tērējot tikai ēdienam (veikals, nevis sabiedriskā ēstuve), sabiedriskajam transportam un ieejas biļetēm pāris muzejos, pamanījos palikt par 180 eiro nabagāka. paldies, daysleeper par ieteikumu uztaisīt Euro26 karti - ar viņu točna ir ritīgas atlaides gan transportam, gan ieejām muzejos u.c. vietās. pāris reizes gan izmantoju arī savu vecumveco ISIC karti, kurai jau sen beidzies derīguma termiņš.