*

nakts vidū pamodos no sapņa ar visaptveroši maģisku sajūtu. Saulei bija sagājis kkas sviestā un notika tādi kā Saules uzliesmojumi, kuru laikā daudzkāršojās Saules gaismas intensitāte un pāri Zemei vēlās ļoti blīva karstuma vilnis. gaisma bija tik spoža, ka tā neciešami žilbināja arī ar aizvērtām acīm. uzliesmojumi ilga tikai pāris minūtes, bet bija ļoti bīstami - to laikā varēja zaudēt redzi, smagi apdegt vai pat nomirt. daudzi arī bija gājuši bojā un cilvēku vispār bija palicis ļoti maz. tie, kas bija tur ar mani, likās tādi kā veļi. lai arī bija briesmu sajūta, likās ka tas viss notiek uz labu un, ka tiek iznīcināts kaut kas, kam ir jāaiziet.
+ šis bija viens no tiem sapņiem, kurā es biju vienkārši būtne, ne sieviete, ne vīrietis.



Mēness Kalendārs par šonakt sapņotajiem sapņiem saka, tā - "Sapņi nozīmīgi, jo atklāj pagātnes un nākotnes noslēpumus. Var saņemt brīdinājumus par briesmām nākotnē. Ja redz briesmas, jābūt īpaši uzmanīgam, jo tas var būt kā brīdinājums."

p.s. savukārt mana mamma esot redzējusi sapnī plūdus

bijām ar kaarl šodien Motormuzejā. tur izskatās tieši tāpat, kā bērnībā un smaržo, kā vecāpapa garāžā.
un man liekas, ka Moskvičs tomēr ir viena smuka un eleganta mašīna.



p.s. līdz šim manas vienīgās atmiņas no Motormuzeja bija par būšanu tur ar vecākiem un brāli, laikos, kad es vēl skolā negāju. pēc eksponātu apskates gājām uz kafūzi/restūzi un man prātā nenormāli iespiedies tas, ka brālis dzēra piparmētru tēju, kas man tolaik ļoti riebās.