*

pēdējās dienās pārsvarā jūtos, kā nelielā būrī ieslodzīts, izsalcis un bezspēcīgi nikns zvērs. bet es zinu, ka tas ir tikai mans egoisms un es zinu, ka kaut kad iemācīšos viņu savaldīt un nomierināt tajā pašā laikā tam neizdabājot.
un ir patīkami to sajust un apzināties - nu to, ka tas, kas trako - tā neesmu es.
bet diezko viegli gan arī nava.


/no bestiārija/

ā un šodien beidzot noskatījos izrādi Jūlijas jaunkundze. laba izrāde, lai gan pati luga un Strindbergs vispār mani tomēr tracina.
izrāde ir par sapīšanos, sapišanos, apmaldīšanos un nesaprašanu, ko katrs patiešām vēlas un, kas ir tikai apstākļu/sabiedrības/bla bla bla diktēts un uzspiests un ieēdies.
skatījos un priecājos, ka man nav tādu problēmu.
un Alvis tur ik pa brīžam runā ļoti seksīgā balsī.