*

nē, es negribu seksu. es gribu, lai kāds iztausta katru manas muguras kvadrātcentimetru. maigi un spēcīgi - nu ceturtdaļsoli līdz sāpēm. muguru, sānus, plecus, skaustu un vēl ieslīd matos līdz pakausim. es gribu, lai kāds sēž man jāteniski uz muguras un rotaļājas ar maniem skriemeļiem, ar manu ādu. un es gribu, lai kāds to dara pats sava prieka pēc. lai es varu tikai laimīgi gulēt uz vēdera un murrājot izbaudīt, nevis domāt, par to, ka tūlīt tas beigsies un būs mana kārta kko atdarīt. un es gribu to ilgi, ilgi, ilgi un daudz.

eksperimentālā kino režisora un rakstnieka Derek Jarman (taisījis arī daudz mūzikas video, piemēram, Sex Pistols un Pet Shop Boys) filma "Wittgenstein" [1993] atstāja neparastu un kkādā ziņā iedvesmojošu iespaidu. veidota īpatnējā veidā, kur visa darbība notiek uz pilnīgi melna fona, personām un priekšmetiem spilgtās krāsās izgaismojoties tuvplānos. man ļoti patika, lai gan pieļauju, ka cilvēkam, kurš vispār nezina, kas ir Ludvigs Vitgenšteins no šīs filmas tas arī varētu nekļūt īsti skaidrs.
atliek tikai cerēt, ka filozofijas eksāmenā izvilkšu biļeti par Vitgenšteinu. un vēl es gribu izlasīt "Loģiski filozofisko traktātu".

skatīties onlainā šeit

tnx to kushette_femini