*

miljono reizi rakstīšu, ka man ir vislabākais kaimiņš pasaulē. izglāba mani no tā, ko šodien visvairāk negribēju - nokļūt uz nenormāli slidenās ielas savos čiksu zābakos, aizmeimumrot līdz stacijai, nopirkt biļeti, braukt uz Salaspili un pārmeimurot mājās. atveda mani.
par teātra balli man komentāru nav. katrā ziņā piedzerties es tur paspēju veselas divas reizes un vēl vienu pēc tam. gandrīz pusbloks cigarešu arī tika izpīpēts. un labi, ka pēc tā visa šodien bija ar ko pavaļāties un pavāvuļot.
un es pilnībā garantēju, ka Jauno Gadu sagaidīšu kreklā ar kalašņikovu uz krūtīm. un varbūt tā sagaidīšana tomēr nebūs tikai 8 pupu [ieskaitot arī manus minimālos] sabiedrībā - mīļotais kaimiņš moš ar pienāks.