*

man nav ne jausmas kā, lai es tagad atšņorēju savas baltās kedas
un man nav ne jausmas cik... nē, neko

es sen neesmu niķojusies. nu mazliet vakardien. piedod. es gaidu jūliju, man bail no jūlija. man jūlijs būs pilnīgi brīvs un finansiāli nenodrošināts, jo tā kā augustā sākas jaunais darbs, tad vienam mēnesim kko meklēt nav jēgas. labāk dzīvot Salaspilī, ēst uz vecāku, dzert uz draugu rēķina, izlasīt pusi Salaspils bibliotēkā pieejamo grāmatu un braukt braukt braukt ar ļasiku. es sveru apm. 57 kg, es gandrīz nemaz neiesauļojos, man vēl jānokārto 3 eksāmeni un jānostrādā 5 dežūras darbā. man jāsatiek Tevi. es gribu svinēt Jāņus laukos un dzimšanasdienu Polijā, es negribu, lai man paliek 22 gadi, es vispār negribu gadus, kāda gan tiem nozīme... varbūt es niķojos tagad, varbūt es kļūdos. ej prom no maniem sapņiem. man ir pa zilumam uz katra ceļgala, viens no Elča, viens no smiltīm. man ir gari mati un man ir īsi mati. man ir tik daudz kā un es nevaru ciest tos, kuri dara pāri maniem vismīļākajiem cilvēkiem un man nepatīk, kad nav ko teikt un ir tik grūti skatīties acīs, bet tas ir jādara, jo ir jābūt blakus. es vakar nebiju tik ļoti cik vajadzēja. pārāk daudz 'un', bet viss tāpat ir saistīts. sakritības un nokritības. man šorīt galvā iekoda milzu lapsene, kas nez kāpēc atradās uz spilvena. man bija interesanti. bet dažreiz man liekas, ka es nekādā gadījumā neesmu pelnījusi to, cik ļoti man parasti veicas. tikai dažreiz.
iešu dušā un braukšu uz darbu.