*

ja nu man ir gadījies paņemt rokā grāmatu, kas man patīk, man vajag viņu izlasīt uzreiz, par spīti tam, kas jādara rīt. un tikko pēc Markesa "Atmiņas Par Manām Skumjajām Maukām" izlasīšanas mani pārņēma divas vēlēšanās: ar mīlestību un no visas sirds Kādu iepļaukāt un uzpīpēt.
iepļaukāšanu es atstāšu citai laimīgai dienai, jo Kāds šobrīd neatrodas manas rokas sasniedzamības robežas, bet uzpīpēt gan es biju.
nez kas var būt jaukāk kā marta otrajā naktī pa logu izlīst uz balkona miglā un dienas steidzīgo trokšņu netraucētai klausīties kā visur skaļi čivinādams draiski kūst sniegs un kkur tālumā rej bezmiega mocīts suns.

šķiet sen neesmu tik labi jutusies.

pirms brīža mani pārņēma patiešām nepārvarama vēlme kko beidzot pašai pagatavot. ārprātīgi sen tas nebija darīts. pēdējā reize laikam bija veģetārā lazanja kkad rudens pirmajā pusē.

mmmm ku laba sajūta. gan gatavojot, gan šobrīd ēdot. man vienalga vai tas garšotu kādam citam, bet es pati esmu laimīga un apmierināta. pavisam drīz būšu arī pieēdusies. ceru ka mēle nebūs norīta kopā ar pusdienām.

un mana mīļotā jasmīnu tēja der klāt ideāli.