*

iejūtībai ir robežas.
mieram, spēkam, paredzēšanas spējām gan nē. vismaz attiecībā uz citiem.
es pati dzīvoju citu cilvēku domās. siltās, par laimi. bet neparedzamās. nemierīgās.
skumīgi skatīties draugu kļūdās. it īpaši, ja tās ir jau iepriekš paredzētas.
pārstāt paredzēt?
man patīk mana dzīve.
skaistums un trauslums.
plāns ledus virs bezdibeņiem.
aizvērtām acīm dejot pa virvi.
pa zirnekļu tīmekļiem.
ložņāt caur adatu acīm.
smaidīt. slēpties aiz siltā skatiena.
būt godīgai sevis sargāšanas robežās.
man izdodas. kā jau viss
galvenais ir spēt atzīties sev. nekļūdīties prioritātēs.
nekad neaizmirst pateikt paldies.
paldies.
nenosodīt, pat, ja ir gadījies salīdzināt.
es tikai gribētu spēt tikt vaļā no sajūtas, ka visu vēroju no malas. ka viss, kas notiek, ir tikai pagaidām.
ka nekas nav pa īstam
tikai vērošana. pat, ja piedalos, es tikai redzu sevi no malas. tā neesmu es, kas to visu dara.
un sajūtas es aproku, slēpju, sargāju. neviens nav manu sajūtu vērts.
varbūt daži draugi. daži patiešām ir.
vēlreiz paldies.

ja nu kādam patiešām ir ienācis prātā, ka mīlestība jāsvin tikai vienu dienu gadā - 14.02....
te būs maza pasaciņa no Milorada Paviča "Hazāru vārdnīcas":

"Tu esi kā tā meitene, kas nemēdza agri celties. kad viņa ieprecējās kaimiņciemā un pirmoreiz nācās mosties agri, viņa ieraudzīja sarmas klātos laukus un teica vīramātei, ka viņas ciemā nekā tāda neesot. Tu līdzinies viņai, jo domā, ka pasaulē nav mīlestības, bet tas ir tikai tāpēc, ka Tu nekad neesi cēlusies pietiekami agri, lai to sastaptu. Mīlestība nāk ik rītu reizē ar Tavu pamošanos."

luv ja
mhm