*

zvērs

izjūtu izsalcis zvērs blandās galvā,
skumjām acīm veroties manās
kā logos, pa kuriem var pasauli redzēt,
līdz aizkrīt slēģi un iestājas nakts
zvērs brīnās un pēta slīdošas ainas
krāsaini attēli ieslīd viņā
krāsainas bildes uz pelēka fona
līdz aizkrīt slēģi un iestājas nakts
zvērs šonakt ilgi murgos vārtās,
pārāk daudz iespaidu bijis viņā,
pārāk daudz galvu uz pelēka fona,
kurās guļ miruši, miruši, miruši zvēri

[Kartāga - Zvērs - "Tik tālu tik prom" 1995. Tornis rec.]