Agrā pavasarī šogad divas reizes sanāca braukt pa šo ceļu, vienreiz ar auto, vienreiz ar autobusu (bet ne vecu). Varbūt, ja nav pašai nav jāstūrē tā pieredze ir cita, turklāt nav ikdiena, tāpēc vairāk kā piedzīvojums.
Tā ir ar labām lietām, kad izgulēšanās tobrīd nav tik svarīga, bet ja vairākas dienas trūkst miega, tad ir traki.
tas ceļš ir ainaviski ļoti skaists. laikam tas ir galvenais iemesls, kāpēc turpinu šo mazohismu (un mašīnas mocīšanu). braukt pa A2 līdz Bērzkrogam un tad caur Veselavu pa ļoti labu asfaltu ir krietni garlaicīgāk. lab, posms Bērzkrogs - Cēsis jau ar ļoti smuks, bet īsiņš.
Tā ir ar labām lietām, kad izgulēšanās tobrīd nav tik svarīga, bet ja vairākas dienas trūkst miega, tad ir traki.