Es parasti esmu visai iecietīga pret laikapstākļiem, bet nu šis ir pilnīgs bvēēēh! Skatos ārā uz augstajā dobē izstādītajiem gurķiem un tomātiem, žēl viņu. Spānijas kailgliemeži līksmo, nezāles aug. Bērns gultā savilcis visus iespējamos dīvāna spilvenus un segas un tur čilo, man tik ļoti gribas nomest darbu un iet darīt to pašu, bet nēēēvar, esmu pieaudzis cilvēks, man ir degoši darbi :(
jā, āra gurķi, paprika un ķirbji izskatās ļoti bēdīgi un ar dzīvi neapmierināti. tomāti man ārā tik trīs un podos, tie dzīvo nojumes stūrī. priecīgi nav, bet nav arī tik skumji, kā iepriekšminētie augi. pojenes pielijušas un mētājas pa zemi. un teritorijas malā stāv aizvien vairāk ūdens. pat pavasaros pēc pamatīgas sniega kušanas nav tik daudz tur tā ūdens.
Jā, pojenes dubļos arī ir lieta :( Es dažas paspēju uzsliet, dažas paspēju nogriezt un sanest vāzēs (man tās veclaiku gāzelīgās tieši griešanai atsevišķi sastādītas, būtu vajasdzējis dobi nomulčēt, bet tak arī nepaspēju, kā sākās lieti).
pojenes pielijušas un mētājas pa zemi. un teritorijas malā stāv aizvien vairāk ūdens. pat pavasaros pēc pamatīgas sniega kušanas nav tik daudz tur tā ūdens.