Man paślaik ir izteikts avoidantu-avoidant posms, tipa tiklīdz sajūtu pazīmes, kliedzu (iekšēji)- mani šitais vispār neinteresē!!!! - un ievelkos atpakal sevī. Arī IG tie kur raxta par avoidantiem, kā saprast vinu rīcību, mani kaut kā trigerē, - jā tas viss ir true gan jau, bet kāpēc tieši man būtu jābūt pieaugušā lomā un jācenšas saprast šis dīvainais dzīvnieks, un nemitīgi jāpiedod nepieklājība un nelaipnība un neuzticamība Es tikai ceru ka avoidant-avoidant mani nepadara pašu par avoidant hehe.
Es te vienkārši sēdēšu pie pilna galda savos sweet vaibiños un tie kas paši nāks - welcome,- es esmu tā vērta. (Es gan jūtu te kaut kādu dramatic thinking).
Arī IG tie kur raxta par avoidantiem, kā saprast vinu rīcību, mani kaut kā trigerē, - jā tas viss ir true gan jau, bet kāpēc tieši man būtu jābūt pieaugušā lomā un jācenšas saprast šis dīvainais dzīvnieks, un nemitīgi jāpiedod nepieklājība un nelaipnība un neuzticamība
Es tikai ceru ka avoidant-avoidant mani nepadara pašu par avoidant hehe.