*

Par kaismīgumu - nedrīkst aizmirst, ka visi šie dokumenti, pat it kā personīgas piezīmes ir rakstīti režīma laikā + viņi abi ir juristi pēc izglītības. Es domāju, ka ar viņu pieredzi viņiem asinīs bija rakstīt tā, kā prasa režīma ietvars. Viņu patiesās domas mēs nekad neuzzināsim, piemēram, to vai viņi mainīja savas domas, kad dabūja padzīvot režīma ietvaros.
Otto gana daudz draugus zaudēja lielajā terorā. Piemēram, Linardu Laicenu. Ir piezīmes, pēc kurām var spriest, ka viņš mēģinājis max sīki mēģinājis izpētīt Laicena novākšanu un pēc izpētes izteicis cerību, ka Laicena atraitne šīs detaļas neuzzinās, jo pārāk traki. Alīnas brāli, to pašu, kurš šī ieraksta sākumā nesa un slēpa kaut kādas boļševiku pakas, 1949. gadā izsūtīja… es domāju, ka viņi nebija gluži stulbi un kkad jau apzinājās kāda ir vara, kam viņi ir kalpojuši. Psrs sabrukumu neviens no viņiem nepiedzīvoja.