*

vo
labi gan, ka man ir vieta, kur naktī braukt pretī lietum, žāvēt salijušo džemperi uz ļasika stūres, zināt no galvas gandrīz visas bedres, nesatikt ne dzīvas dvēseles, nošķiest kailo muguru ar dubļiem, sacensties ātrumā pašai ar sevi, nobraukt ar izplestām rokām, pie stūres nepieskaroties, visas Pļavu ielas garumā, izmest loku pa jauno rajonu, sajūtoties kā pilnīgi svešā pilsētā un atgriežoties mājās, slapjai no lietus un karstuma, nodejot ar riteni vienu lēno deju.

un.
ja, šovasar Salaspilī būs par vienu buhariku vairāk, es tikai priecāšos. tikai jāsaštuko vēl viens ļasiks.